Aktīvā pensija: pelni bez nodokļiem un cīnies ar kvalificētu darbinieku trūkumu!

Aktīvā pensija: pelni bez nodokļiem un cīnies ar kvalificētu darbinieku trūkumu!

Vācijā kaut kas notiek gados vecākiem darbiniekiem! 2025. gada 15. oktobrī Federālais kabinets nolēma uzsākt ilgi gaidīto aktīvo pensiju. Ar šo jauno regulējumu paredzēts dot iespēju pensijas vecuma cilvēkiem beznodokļu nopelnīt līdz 2000 eiro – pasākums varētu ne tikai uzlabot pensionāru finansiālo stāvokli, bet arī palīdzēt cīņā ar kvalificētu darbinieku trūkumu. 65 gadus vecā Vācijas Sarkanā Krusta mājkalpotāja Elke Bode šobrīd strādā 30 stundas nedēļā un pelna vairāk par pensiju. Viņa redz aktīvo pensiju kā iespēju vēl vairāk atvieglot savu finansiālo stāvokli un uzsver, cik svarīgi ir personīgie kontakti ar klientiem un arvien grūtāk ir atrast jaunus kolēģus. Torbens Gēbels-Hansens (Thorben Goebel-Hansen), Hamburgas-Hārburgas aprūpes un hospisa rīkotājdirektors, uzsver strādājošo pensionāru lielo vērtību viņa uzņēmumam.

Aktīvā pensija varētu būt īsts atvieglojums daudziem pensionāriem. Saskaņā ar pašreizējiem datiem tikai katrs piektais pensionārs ir nodarbināts – šis skaitlis, ko federālā valdība uzskata par pārāk zemu. Oficiāls aktīvās pensijas sākums plānots 2026. gada 1. janvārī pēc likumprojekta apstiprināšanas Ministru kabinetā un pēc tam tā apspriešanas Bundestāgā un Bundesrātā. Pielāgojumi noteikumos joprojām ir iespējami, līdz tie tiks publicēti Federālajā likuma izdevumā. Īpaši tas varētu skart federālos fondus, kas paredzēti aktīvās pensijas īstenošanai, paredzot papildu ikgadējās izmaksas no 600 līdz 800 miljoniem eiro.

Kas gūst labumu no aktīvās pensijas?

Aktīvā pensija primāri paredzēta personām, kuras sasniegušas likumā noteikto pensijas vecumu un veic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tas attiecas arī uz pašnodarbinātajiem un ārštata darbiniekiem, kuri vēlas strādāt pēc vecuma ierobežojuma. Savukārt darbinieki, kuri ir priekšlaicīgā pensijā vai saņem invaliditātes pensiju, no noteikumiem ir izslēgti. Interesanti ir tas, ka ir strīdīgs jautājums par to, cik lielā mērā pašnodarbinātie var gūt labumu no aktīvajām pensijām, jo ​​īpaši viņus bieži ietekmē nevienlīdzīga nodokļu attieksme.

Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta (DIW) pētījums liecina, ka regula galvenokārt nāk par labu pensionāriem, kas pelna vairāk. Pašnodarbināto atstumšana un pabalstu trūkums mazpelnīgajiem pensionāriem ir publiskas diskusijas objekts. Maz pelnošie darbinieki var iegūt maz no savas aktīvās pensijas, savukārt uzņēmumi var nodarbināt gados vecākus darbiniekus par zemu atalgojumu. Pastāv arī konstitucionālas bažas, jo tas var radīt nevienlīdzību ienākumu aplikšanā ar nodokļiem. Tas rada jautājumus par regulējuma godīgumu un varētu arī palielināt spiedienu uz turpmākām nepieciešamajām reformām.

Perspektīva un kritika

Jāskatās, kā risināsies turpmākās diskusijas Bundestāgā par aktīvajām pensijām. Regulējums būs ļoti rūpīgi jāuzrauga, jo finansiālā ietekme skars ne tikai pensionārus, bet arī uzņēmumus un nodokļu maksātājus. Vecāka gadagājuma darbinieku aktīva iesaistīšanās varētu risināt kvalificētu darbinieku trūkumu, taču nav skaidrs, vai finansiālais atvieglojums, ko sola aktīvās pensijas, patiešām sasniegs tos, kuriem tas ir steidzami nepieciešams.

Daudziem tas joprojām varētu būt solis pareizajā virzienā, lai darbs vecumdienās būtu ne tikai iespējams, bet arī pievilcīgs. Lai gan daudzi pensionāri paļaujas uz papildu ienākumiem, aktīvā pensija potenciāli var nodrošināt nepieciešamo pamatu pilnvērtīgai dzīvei pat vecumdienās. Tomēr diez vai var noliegt, ka līdz galīgā regulējuma sasniegšanai vēl daudz kas jānoskaidro. Politiķu un skarto personu balsis būs izšķiroša, lai nodrošinātu aktīvo pensiju akceptu plašā sabiedrības daļā.

Lai iegūtu papildinformāciju, izlasiet rakstus par ndr.de, buerger-geld.org un diw.de.