Oldenburgas skaitītāji Dobrindts: Krīzes nodarbības nav vajadzīgas!

Oldenburgas skaitītāji Dobrindts: Krīzes nodarbības nav vajadzīgas!

Pēdējās dienās politiskajā vidē ir izskanējusi asa diskusija par to, kā tikt galā ar krīzēm un draudu scenārijiem skolās. Izglītības ministre Simone Oldenburga (pa kreisi) ir skaidri izteikusies pret federālā iekšlietu ministra Aleksandra Dobrindta (CSU) ierosinājumu, kas vēlētos veicināt vienu mācību stundu gadā, lai sagatavotos krīzēm. Skaļi NDR Oldenburga plānu raksturo kā neatbilstošu un aicina izstrādāt visaptverošāku civilās aizsardzības koncepciju Vācijā.

Dobrindts, kurš izvirzīja šo ideju, redz nepieciešamību labāk sagatavot skolēnus tādām krīzēm kā dabas katastrofas vai pat militāri konflikti. Par draudiem un aizsardzības pasākumiem viņš vēlētos runāt ar vecāko klašu skolēniem dubultstundā skolās. Tomēr Oldenburga kritizē, ka skolotājiem nevajadzētu darboties kā "ārkārtas naglām valdībai", kā viņa paskaidroja savā paziņojumā. Viņa uzsver, ka atbildība par cilvēku izglītošanu par krīzēm sākotnēji gulstas uz pieaugušajiem.

Nepieciešamais dialogs

Šajā kontekstā Oldenburga pieprasa piemērotus mācību materiālus no Federālā civilās aizsardzības un katastrofu seku likvidēšanas biroja. Viņasprāt, ir svarīgi, lai izglītība būtu vecumam atbilstoša un līdzšinējā diskusija par kariem politikā un vēstures stundās tiktu vēl vairāk nostiprināta. Pret Dobrindtas balsīm viņa dedzīgi iebilst, ka bērniem nevajadzētu būt pirmajām krīzes izglītības mērķa grupām.

Tomēr izglītības ministrs ir pārliecināts, ka valsts ir labi sagatavojusies dažādiem krīzes scenārijiem, piemēram, plūdiem, elektroenerģijas padeves pārtraukumiem vai karam. Tomēr viņa atzīst nepilnības, kas jāaizpilda, lai labāk apmācītu studentus rīkoties ārkārtas situācijās. Viņasprāt, lai šīs tēmas integrētu mācību stundās, ir jānodrošina atbilstoši materiāli.

Skolas politika krustpunktā

Dobrindta iniciatīvu kritiski vērtē arī Izglītības ministru konferences prezidents. Viņa ne tikai noraida ierosinājumu, bet arī apsūdz Dobrindtu par "nezināšanu" tālākā solī. Plānu par krīzes novēršanas tēmu integrēt ikdienas skolas dzīvē politiķi uzskata par neadekvātu. Oldenburga arī aizliegusi diskusijas ar skolas vadību par personāla jautājumiem, kas vēl vairāk saasina saspringto situāciju.

Kopumā tas parāda, ka diskusijas par krīzes mācību tēmu ir svarīgas sociālas problēmas, kas sniedzas daudz tālāk par skolām. Diskusija par to, kā jauniešus var sagatavot iespējamām briesmām, joprojām ir saspringta - un ir nepieciešama skaidra federālās valdības stratēģija, lai nodrošinātu skolām vislabāko iespējamo atbalstu.