ES korupcijas krīzē: Itālijas pretestība apdraud reformas!

ES korupcijas krīzē: Itālijas pretestība apdraud reformas!

ES saskaras ar īstu dilemmu, kad runa ir par cīņu pret korupciju. Tēma vairākkārt nonāk negatīvos virsrakstos, piemēram, tā sauktais Qatargate vai Huawei Gate. Šie skandāli skarbi atklāj Eiropas iestāžu vājās vietas. Faktiski svarīgs Eiropas Komisijas pretkorupcijas projekts sabruka sarunās, kas notika Strasbūrā 16. jūnijā. Kā Euractiv Saskaņā ar ziņojumiem galvenais šīs neveiksmes iemesls bija Džordžijas Meloni vadītās Itālijas valdības pretestība “varas ļaunprātīgas izmantošanas” definēšanai kā korupcijas noziegumam.

Tā vietā Roma veicina bargus administratīvos sodus un pat ir dekriminalizējusi “varas ļaunprātīgu izmantošanu”. Tiesa nesen apstiprināja šo lēmumu, radot papildu spriedzi sarunām. Arī Vācija ir nobažījusies, jo tai nav atbilstoša panta kriminālkodeksā. Iecerētā direktīva patiesībā bija paredzēta, lai saskaņotu sankcijas starp 27 ES dalībvalstīm un stiprinātu nacionālās pretkorupcijas iestādes. Cerības tagad balstās uz jaunu sarunu kārtu, kurai vajadzētu notikt līdz mēneša beigām.

Problēma nav jauna. Jau 2022. gada decembrī Beļģijas policija arestēja ES Parlamenta viceprezidenti Evu Kaili un citus aizdomās turamos. Viņi tiek apsūdzēti par noziedzīgas organizācijas veidošanu, iesaistīšanos korupcijā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Nevajadzētu atstāt novārtā jautājumu par ietekmi no ārvalstīm. Šajā kontekstā Beļģijas iestādes izmeklē Maroku un Kataru, kuras esot mēģinājušas izdarīt politisku spiedienu uz ES Parlamentu. Tiek lēsts, ka, veicot kratīšanas mājās, izņemti gandrīz 1,5 miljoni eiro skaidrā naudā.

Ko tas viss nozīmē Eiropas pretkorupcijas politikai? Skaļi Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra ES uzskata, ka krāpšana un korupcija nopietni apdraud tās drošību un finanšu intereses. Šīs bažas liecina par vajadzību pēc visaptverošākas pieejas, lai risinātu korupcijas problēmas.

ES Komisijas loma

ES Komisija ir starta blokos ar mērķi efektīvāk apkarot korupciju gan ES, gan pasaulē. ES pārstāvniecība Vācijā ziņo, ka Komisija plāno gan precizēt korupcijas nodarījumu definīcijas, gan būtiski palielināt sodus. Šajā kontekstā liels uzsvars tiek likts uz profilaksi, lai radītu integritātes kultūru. Priekšlikumos iekļauta arī pretkorupcijas speciālistu apmācība un sankciju saskaņošana ES ietvaros.

Šokējoši statistikas dati liecina, ka korupcija ES ekonomikai katru gadu nodara vismaz 120 miljardu eiro zaudējumus. Un sabiedriskā doma nav pozitīva. Saskaņā ar 2022. gada Eirobarometra aptauju 68% eiropiešu uzskata, ka korupcija savā valstī ir plaši izplatīta, savukārt tikai 31% uzskata, ka pretkorupcijas pasākumi ir efektīvi.

Ņemot vērā šādus apstākļus, ir svarīgi atjaunot pilsoņu uzticību ES, izmantojot skaidrus noteikumus un efektīvu izpildi. Notikumi tuvākajās nedēļās varētu būt izšķiroši, lai noteiktu, vai šis mērķis tiek sasniegts.