Milzīgs bezpilota lidaparātu uzbrukums Kijevai: pilsēta liesmās un haosā!
Milzīgs Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukums Kijevai 2025. gada 4. jūlijā: uzmanības centrā civilā aizsardzība un starptautiskās reakcijas.

Milzīgs bezpilota lidaparātu uzbrukums Kijevai: pilsēta liesmās un haosā!
Kijevā gaiss tagad atkal kļūst skarbāks. Ukrainas galvaspilsētai uzbrukuši desmitiem Krievijas kaujas bezpilota lidaparātu, as Radio Euskirhen ziņots. Haoss bija neizbēgams, jo bezpilota lidaparātu triecieni izraisīja vairākus ugunsgrēkus Solomjankas rajonā. Tajā dega galvenokārt dzīvojamās ēkas, kas padara civiliedzīvotāju situāciju vēl dramatiskāku. Pagaidām nav informācijas par iespējamiem upuriem, taču arī citas pilsētas daļas ziņoja par nodarītajiem uzbrukumiem.
Mērs Vitālijs Kļičko informēja iedzīvotājus par aktīvo pretgaisa aizsardzību Dņepro austrumu krastā. Kijevā vairākas stundas bija dzirdamas pretgaisa apšaudes skaņas, savukārt Ukrainas gaisa spēki ziņoja, ka Krievijas militārpersonas izmantojuši vismaz vienu hiperskaņas raķeti "Kinzhal". Tas izceļ konflikta notiekošo brutalitāti, kas ilgst jau vairāk nekā trīs gadus un liek Ukrainai nenogurstoši cīnīties, lai sevi aizstāvētu.
Uzbrukumu pieaugums visā valstī
Taču šī vardarbīgā eskalācija skāra ne tikai Kijevu. Ukrainas gaisa spēki brīdināja arī par vairāk bezpilota lidaparātiem citos reģionos, tostarp Poltavā, Čerkasos, Kirovohradā un Žitomirā, teikts ziņojumā. Dienas spogulis tika aizturēts. Krievija katru dienu veic uzbrukumus civiliem mērķiem, un civiliedzīvotāju ciešanas kļūst arvien dramatiskākas. Šie uzbrukumi ne tikai sabojā infrastruktūru, bet arī rada arvien lielāku upuru skaitu.
Starptautiskā sabiedrība kļūst arvien vairāk nobažījusies par šo agresiju. Tāpēc prezidents Volodimirs Zeļenskis nepārtraukti aicina stiprināt pretgaisa aizsardzību un lielāku Rietumu sabiedroto atbalstu. NATO arī seko līdzi notikumu attīstībai un apspriež iespējamo militāro atbalstu un diplomātiskās pieejas situācijas deeskalēšanai.
Civiliedzīvotāji ir krustpunktā
Situācija ir saspringta. Konflikts jau tagad krasi ietekmē civiliedzīvotājus. Ziņojumi par tādām katastrofām kā Odesā vai Harkovā, kur tiek skartas dzīvojamās ēkas un ir nāves gadījumi un ievainoti, ir izplatīti. Šajās pilsētās sāpes bija patiesas: nesen Odesā notikušā uzbrukuma rezultātā tika sagrauta daudzstāvu daudzdzīvokļu ēka, gājuši bojā vismaz divi un vairāki ievainoti. Harkovā arī viens bojāgājušais un ievainots.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp baznīcas un NVO, ir nobažījusies par civiliedzīvotāju ciešanām un pastiprina humāno palīdzību. Vienlaikus Ukraina arī veic pretuzbrukumus, piemēram, Maskavas apgabalā, un pat apspriež drafta vecuma samazināšanu no 25 uz 18 gadiem. Konflikta atspoguļojums Rietumu un Krievijas medijos ir ļoti atšķirīgs, atspoguļojot sarežģīto ģeopolitisko realitāti.
Karš Ukrainā, kura centrā ir bezpilota lidaparātu uzbrukumi, liek saprast, ka visam konfliktam ir ne tikai militāras, bet arī tālejošas sociālas, politiskas un ekonomiskas sekas. Diemžēl beigas nav redzamas, un starptautiskā sabiedrība saskaras ar izaicinājumu atrast efektīvus pasākumus konflikta atrisināšanai, kamēr civiliedzīvotāji cieš no notiekošajiem uzbrukumiem.