NRW vēlēšanas: SPD cīnās par uzticību – AfD gandrīz trīskāršojās!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Pēc vietējām vēlēšanām Ziemeļreinā-Vestfālenē SPD un CDU apspriež vēlēšanu rezultātu sekas un reformas labklājības valstī.

Nach den Kommunalwahlen in Nordrhein-Westfalen diskutieren SPD und CDU über Konsequenzen der Wahlergebnisse und Reformen im Sozialstaat.
Pēc vietējām vēlēšanām Ziemeļreinā-Vestfālenē SPD un CDU apspriež vēlēšanu rezultātu sekas un reformas labklājības valstī.

NRW vēlēšanas: SPD cīnās par uzticību – AfD gandrīz trīskāršojās!

Pēc vietējām vēlēšanām Ziemeļreinā-Vestfālenē 2025. gada 15. septembrī, kurās tika sasniegta lielākā vēlētāju aktivitāte kopš 1994. gada ar 56,8 procentu vēlētāju aktivitāti, par politiku atbildīgie parādās jaunā gaismā. [ZDF ziņo, ka] CDU kļuva par spēcīgāko spēku šajās vēlēšanās ar 33,3 procentiem, kam seko SPD, kas ieguva 22,1 procentu, kas ir 2,2 procentpunktu zaudējums salīdzinājumā ar 2020. gada vēlēšanām. Taču rezultātiem ir ne tikai tieša ietekme uz partiju ainavu, bet arī uz debatēm par pilsoņu naudu un labklājības valsti.

Spd vadītājs Bērbels Bass sacīja, ka lielākā katastrofa, no kuras daudzi baidījās, nav notikusi. SPD atbalstītāju balsīm tagad varētu būt liela nozīme, īpaši pirms 28. septembrī gaidāmajām otrās kārtas vēlēšanām. Tomēr Gelzenkirhenē, kur sākotnēji tika prognozēts, ka AfD būs spēcīgākais spēks, SPD spēja saglabāt pārsvaru, kas stiprina cerības uz plašu atbalstu pret AfD.

AfD aug

AfD iespaidīgi gandrīz trīskāršoja savu vēlēšanu rezultātu un sasniedza 14,5 procentus, taču joprojām atpaliek no valsts mēroga rezultātiem. [Tagesschau norāda], ka lielākā daļa AfD vēlētāju ir pārliecināti par partijas problēmām un nebalso tikai protestējot. Lai gan AfD spēja sasniegt vēlēšanu otro kārtu Gelzenkirhenē, tā pilsētas domē atpalika no SPD.

Politiskais noskaņojums Ziemeļreinā-Vestfālenē joprojām ir saspringts. Šķiet, ka CDU un SPD ir stabili, taču populāro partiju noriets jau sen ir sācies. Aplūkojot ilgtermiņa attīstību, redzams, ka CDU un SPD kopā 2004.gadā saņēmuši aptuveni 75 procentus balsu – 2025.gadā tie bija tikai 55 procenti. Tas rada vecajām partijām jaunus izaicinājumus un atstāj vietu alternatīvām.

Reformu nepieciešamība un sociālās politikas diskusijas

Patlaban SPD rindās izskan balsis, kas pieprasa palielināt spiedienu uz labklājības valsti, īpaši, lai vērstos pret AfD. Dīsburgas mērs Sērens Links aicina ievērot stingru kursu pret sociālo krāpšanu un jau licis veikt reidu, lai cīnītos pret AfD ietekmi. Viņš uzsver, ka viņa rīcība pārstāv sociālo taisnīgumu un krāpšanu nevar pieļaut. Šajā kontekstā Bērbels Bass konsultējās ar dažādiem ekonomistiem, lai uzsvērtu labklājības valsts priekšrocības, un pārrunāja iespējamās reformas uzticības atgūšanai.

ARD raidījumā Bass un kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka nevēlas ignorēt labklājības valsts izaicinājumus, bet gan vēlas tos pārvarēt ar konkrētu reformu palīdzību. Mīršs no SPD norāda, ka to cilvēku skaits, kuri nevēlas strādāt iedzīvotāju pabalstu sistēmā, ir ārkārtīgi mazs, kas varētu vēl vairāk rosināt diskusijas par pamatdrošības reformām.

Saistībā ar šīm nemierīgajām vēlēšanām un kopš tā laika notiekošajām diskusijām būs ļoti svarīgi aplūkot gaidāmās otrās kārtas vēlēšanas. Zaļie, kas tiek uzskatīti par vēlēšanu lielākajiem zaudētājiem, cer uz pavērsienu šajās izšķirošajās otrajās kārtās un tiecas uz atgriešanos augšgalā, savukārt CDU un SPD jāturpina cīņa par vēlētājiem un pret AfD.

Viens rezultāts jau ir skaidrs: politiskā ainava Ziemeļreinā-Vestfālenē joprojām ir dinamiska un gatava pārmaiņām. Šajā ziņā viens ir skaidrs: vēlētāji var sagaidīt aizraujošu politisko notikumu attīstību.