Robežkontrole starp Vāciju un Poliju: haoss un kritika!

Robežkontrole starp Vāciju un Poliju: haoss un kritika!

No pirmdienas, 2025. gada 6. jūlija, uz Vācijas un Polijas robežas tiks veiktas pārbaudes abos virzienos Dienvidvācijas laikraksts ziņots. Iemesls šim pasākumam ir Vācijā jau noteiktā robežkontrole, kas tika ieviesta, reaģējot uz nelegālās migrācijas pieaugumu. Polijas premjerministrs Donalds Tusks uzsver šīs "simetrijas" nepieciešamību un kritizē Vācijas kontroli kā nepieņemamu, jo tā var apdraudēt Šengenas līgumu.

Situācija uz robežas ir saspringta. Poļu strādnieki, kuri regulāri brauc uz Vāciju, jau ir iestrēguši garos sastrēgumos. Turklāt aktivizējas un nelegālas pārbaudes veic pašiecelti robežsargi, kas saistīti ar labējo ekstrēmististu deputātiem. Viens no šādiem deputātiem Roberts Bąkevičs izplata apgalvojumu, ka Vācija apzināti sūta uz Poliju migrantus, bieži vien noziedzniekus, lai destabilizētu valsti.

Uzmanības centrā migrācija un robežu aizsardzība

Kopš pirmajām kontrolēm, ko Vācija ieviesa uz robežām ar Poliju, Čehiju un Šveici 2023. gada oktobrī, ir kļuvusi acīmredzama tendence, kas tuvāko mēnešu laikā varētu pasliktināties. Iekšlietu ministre Nensija Fēzere no SPD paziņojusi, ka no 2024.gada septembra tiks pastiprināta kontrole uz visām Vācijas robežām, lai cīnītos pret nelegālo migrāciju un ar to saistītajiem drošības riskiem. Arī Austrijas iekšlietu ministrs Gerhards Kārners jau ir devis signālu, ka Austrija nepieņems atstumtos cilvēkus, kas situāciju vēl vairāk sarežģī.

ES arī tiek izdarīts spiediens reformēt savu robežu aizsardzības politiku. ES robežu aizsardzība kopš 2015. gada ir pielāgojusies bēgļu un nelegālo migrantu pieplūdumam. ES līguma 3. panta mērķis ir izveidot vienotus standartus ārējo robežu kontrolei. Jauno robežu aizsardzības uzlabošanas pasākumu ietvaros tiks stiprināta Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra Frontex, un tai tagad ir 10 000 robežsargu pastāvīgais fonds.

Pašreizējie skaitļi liecina, ka 2024. gada pirmajā pusē Vācijā tika iesniegti vairāk nekā 61 000 patvēruma pieteikumu. Tas ir pretstatā bēgļu skaita samazinājumam 2024. gadā, kas ES ieceļo caur Vidusjūru par 27 %. Eiropas robežu aizsardzības politikai ir jārisina tādas problēmas kā jauktas migrācijas plūsmas, Covid-19 pandēmijas mantojums un pieaugošās drošības problēmas. Tusks min, ka Polija kopš 2021. gada ir saņēmusi vairāk nekā 25 000 palīdzības zvanu uz robežas ar Baltkrieviju.

Reakcijas uz jaunajiem pasākumiem

Notikumi tika uztverti ar pretrunīgām reakcijām. Kamēr daži Eiropas politiķi izrāda sapratni, Polijā un citās valstīs kļūst skaidras bažas par pieaugošu bēgļu skaitu. Patvēruma kompromiss, kuru Tusks noraida, varētu nozīmēt, ka Polijai vairs nebūs jāuzņem neviens bēglis. Federālā policija jau ir ziņojusi par 3777 noraidījumiem uz Vācijas un Polijas robežas laikā no 2024.gada septembra līdz 2025.gada aprīlim, kas ilustrē situācijas steidzamību.

Tajā pašā laikā Polijas palīdzības organizācijas ir norādījušas, ka valdība maz dara, lai apturētu bēgļus ceļā uz rietumiem. Advokāts Filips Rakoči no Nomada novērojis, ka tagad tiek reģistrēti arvien vairāk bēgļu. Pieaug spiediens uz ES izstrādāt vienotu un humānu migrācijas politiku, kas vēl vairāk rosinās diskusijas par patvēruma jautājumiem.

Gaidāmās kontroles un ar to saistītā politiskā spriedze jau liecina, ka diskusijas par migrāciju un robežu aizsardzību Eiropā nebūt nav beigušās. Izaicinājumi ir lieli, un atliek gaidīt, kā iesaistītās valstis reaģēs uz jaunajiem apstākļiem.