Budžeta krīze 2026: valdība nepilda solījumus un plāno jaunus parādus!

Budžeta krīze 2026: valdība nepilda solījumus un plāno jaunus parādus!

Politiku Vācijā gaida ievērojams satricinājums: ceturtdien federālā valdība prezentēs 2026. gada budžetu, un skaitļi ir vairāk nekā satraucoši. Skaļi Attēls Kopējais apjoms esot 520 miljardi eiro. Taču trešā daļa no tā, tieši 174 miljardi eiro, ir jauns parāds – ar to izceļas.

No kurienes rodas šis jaunais parāds? Liela daļa tiek finansēta no tā sauktajiem “speciālajiem fondiem”, kas sākotnēji bija paredzēti jaunām investīcijām, piemēram, ceļu būvei. Ironiskā kārtā Nodokļu maksātāju biedrība pārmet valdībai, jo ar īpašiem parādiem paredzēts apmaksāt arī jau ieplānotus projektus. Kopumā tie ir iespaidīgi 55 miljardi eiro, kas šādā veidā tiks pārdalīti līdz 2029. gadam.

Uzmanībā tēriņi un ietaupījumi

Vēl viens debatēs aktuāls jautājums ir administratīvās izmaksas. Federālā valdība plāno līdz 2029. gadam samazināt ierēdņu amatu skaitu par astoņiem procentiem, kā arī vēlas samazināt administratīvās izmaksas par desmit procentiem. Neskatoties uz to, 2026. gada darba kārtībā ir 8000 jaunu administratīvo amatu, kas radīs izmaksu pieaugumu par pieciem miljardiem eiro salīdzinājumā ar 2024. gadu. Pretrunīgi, vai ne?

Vēl viena problēma ir notiekošais valsts subsīdiju pieaugums. 2026. gadā plānoti gandrīz 80 miljardi eiro, kas ir vairāk nekā 66 miljardi eiro no rekordlielā 2024. gada. Neskatoties uz koalīcijas līgumā solījumu samazināt finansējuma programmas, patiesībā tās turpina pieaugt.

Nodokļu maksātāju asociācijas prezidentam Reineram Holcnāgelam par šo notikumu ir dalītas jūtas. Viņa kritika par federālās valdības parādu politiku kļūst arvien skaļāka. Viņš brīdina par procentu likmju pieauguma risku un steidzami aicina veikt visaptverošus taupības pasākumus un reformas, kuru mērķis ir padarīt valsts iekārtu efektīvāku.

Parādu bremze un valsts ieņēmumi

Šeit parādās parādu bremzes. Šī regulējuma, kas kopš 2009. gada ir nostiprināta Pamatlikumā, mērķis ir ierobežot jaunu parādu rašanos un aizsargāt nākamās paaudzes. Līdzīgi kā analīze par bpb aprakstīts, tas ļauj uzņemties jaunu parādu līdz 0,35 procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā. Tomēr krīzes laikā valdība var uzņemties lielākus parādus, lai stimulētu pieprasījumu.

Diskusijas par parādu bremzēm ir intensīvākas nekā jebkad agrāk. Kritiķi apgalvo, ka tas kavē nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūrā. Reformas priekšlikumi ietver korekciju, kas ļauj ņemt vērā procentu likmes un infrastruktūras kvalitāti. Mērķis paliek nemainīgs: neļaut politiķiem ņemt kredītus, kas apgrūtina nākamās paaudzes.

Laikā, kad jāpalielina valdības izdevumi publiskajai infrastruktūrai, izglītībai un sociālajai drošībai, ļoti svarīga ir pārdomāta finanšu vadība. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam atgūt iedzīvotāju uzticību un nodrošināt ekonomisko stabilitāti.