Valdība plāno ietaupīt 3 miljardus eiro uz iedzīvotāju naudas!

Valdība plāno ietaupīt 3 miljardus eiro uz iedzīvotāju naudas!

Federālā valdība ir pakļauta spiedienam, kad runa ir par pilsoņu naudas jautājumu. 2026. gadā plānoti būtiski ietaupījumi 1,5 miljardu eiro apmērā, bet 2027. gadā – vēl 1,5 miljardi eiro. Būtisks punkts šiem ietaupījumiem ir atbalsta saņēmēju skaits. Bet konkrētus skaitļus Darba un sociālo lietu ministrija nevar sniegt un atsaucas uz “konstatētajiem pieņēmumiem”. Tas rada neapmierinātību un jau ir izraisījis sabiedrības jautājumus. Kā Attēls ziņojumiem, bez skaidriem datiem valdības plāni ir grūti saprotami.

2025. gadā iedzīvotāju naudas izmaksas būs pieaugušas līdz gandrīz 43 miljardiem eiro. Tas rada jaunus jautājumus. Kā rodas tik lieli tēriņi un kādi ir ar tiem saistītie konkrētie pasākumi? Ministrs Bērbels Bass paziņojis, ka ietaupījumi tiks īstenoti, nosakot bargākas sankcijas tiem, kas nevēlas strādāt, un intensīvāku cīņu pret nedeklarētu darbu. Taču arī šeit nav precīzas informācijas par skartajiem cilvēkiem vai nedeklarētā darba gadījumiem.

Ietaupījumi un reformas iedzīvotāju naudā

Iedzīvotāju pabalsts, kas tika pieņemts 2022. gadā kā pamata drošības reforma un stājās spēkā 2023. gada sākumā, aizstāja līdzšinējo bezdarbnieka pabalstu II, kas plašāk pazīstams kā Hartz IV. Kritiķi, īpaši no CDU/CSU, FDP un AfD, ir pauduši bažas par pieaugošajām izmaksām. Izmaksu izdevumi 2023. gadā bija 42,6 miljardi eiro, kas ir par 16 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra ziņots.

Viena no galvenajām izmaiņām ir izvietošanas prioritātes reforma. Agrāk darba centriem bija pienākums visiem darba meklētājiem piedāvāt jebkādu saprātīgu darbu, taču šī prioritāte ir atcelta. Tā vietā tagad jākoncentrējas uz ilgtermiņa nodarbinātību un darba meklētāju kvalifikāciju. Vienlaikus aizsardzības līdzekļi tika palielināti no 10 000 eiro līdz 40 000 eiro - par katru papildu personu vajadzību sabiedrībā tiek pievienoti 15 000 eiro.

Stingras sankcijas un jauni noteikumi

Aizraujošs mūsdienu notikumu elements ir trīs līmeņu sankciju sistēma, kas tiek piemērota pienākumu neizpildes gadījumā. Pabalstu var samazināt, ja pabalsta saņēmēji atsakās piedalīties sarunās par ievietošanu. Šī sistēma ir paredzēta, lai motivētu lietotājus aktīvi censties integrēties darba tirgū. Interesanti, ka Savienības partijas iestājas par atgriešanos pie vecajiem noteikumiem un pieprasa, lai pilsoņiem tiktu atcelti pabalsti, ja viņiem tiek atteikts darbs.

Lai labāk izvērtētu iedzīvotāju pabalstu reformu, 2026. gada beigās ir plānota Federālās nodarbinātības aģentūras visaptveroša zinātniska analīze. Atklāts paliek jautājums: kā šos pasākumus vērtē paši iedzīvotāji? Galu galā no 2024. gada janvāra līdz augustam par 8 procentiem fiksēts pieaugums bijušo pabalstu saņēmēju integrācijā darba tirgū.

Iedzīvotāju naudas tēma joprojām ir aizraujoša un noteikti turpinās izraisīt diskusijas. Tas, kā valdība plāno pārvarēt gaidāmās problēmas, vēl ir redzams.