Ukrainas iespējamais bezpilota lidaparāta uzbrukums: Lavrovs brīdina par atriebību Kijevai!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Krievija apsūdz Ukrainu uzbrukumā Putina rezidencei ar droniem. Zelenskis apsūdzības noraida kā melus.

Russland beschuldigt die Ukraine, Putins Residenz mit Drohnen angegriffen zu haben. Selenskyj weist die Vorwürfe als Lüge zurück.
Krievija apsūdz Ukrainu uzbrukumā Putina rezidencei ar droniem. Zelenskis apsūdzības noraida kā melus.

Ukrainas iespējamais bezpilota lidaparāta uzbrukums: Lavrovs brīdina par atriebību Kijevai!

Pašlaik ažiotāžu izraisa dramatiska Krievijas apsūdzība: Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apsūdzējis Ukrainu uzbrukuma plānošanā vienai no prezidenta Vladimira Putina galvenajām rezidencēm. Pēc Lavrova teiktā, prezidenta rezidencei Novgorodas apgabalā 28. un 29.decembrī uzbruka ar 91 bezpilota lidaparātu, taču tos veiksmīgi pārtvēra Krievijas pretgaisa aizsardzība. Nav ziņots par bojājumiem vai ievainojumiem, padarot situāciju vēl noslēpumainu. Taču Ukraina apņēmīgi izvairās no šīm apsūdzībām un runā par Krievijas meliem, kuru mērķis ir torpedēt Ukrainas un ASV sarunas, skaidroja prezidents Volodimirs Zeļenskis. Viņš arī aicina atbilstoši reaģēt no ASV uz Krievijas draudiem, ko Lavrovs izteica pēc tam, kad bija solījis atriebību.

Dzīvesvieta, uz kuru vērstas apsūdzības, ir Valdai. Šis īpašums tiek uzskatīts par ļoti drošu kompleksu un ir aprīkots, cita starpā, ar slepenu dzelzceļa staciju Putina vilcienam. Kā ziņots, tur ir izveidoti arī tā dēvētie viltus biroji, kas liek domāt, ka Putins joprojām strādā Kremlī. Valdai pat tiek uzskatīts par labāk aizsargātu nekā pats Kremļa komplekss un tiek raksturots kā viens no Putina iecienītākajiem rekolekcijām. Šajā kontekstā tiek pieminēta arī bijusī vingrotāja un Putina partnere un vismaz divu viņa bērnu māte Alīna Kabajeva.

Reakcijas uz pārmetumiem

Krievijas izvirzītās apsūdzības pret Ukrainu Zelenskis interpretē kā mēģinājumu iedragāt abu valstu sarunu gaitu. Arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha aicināja starptautisko sabiedrību nosodīt Krievijas prasības. Zelenskis arī norādīja uz iepriekšējiem uzbrukumiem Kijevā un uzsvēra, ka šādas apsūdzības bieži vien kalpo tikai, lai novērstu uzmanību no paša militārajām aktivitātēm.

No otras puses, šis incidents varētu izpausties gaidāmajā telefona sarunā starp Putinu un ASV prezidentu Donaldu Trampu. Tramps ir informēts par situāciju, un tāpēc viņu varētu iesaistīt sarunās, kas skar ne tikai Ukrainu, bet arī ģeopolitisko spriedzi starp ASV un Krieviju. Taču tas, cik nopietni iespējamie uzbrukumi patiesībā ir, joprojām ir atklāts jautājums, jo īpaši tāpēc, ka nav skaidrs, vai Putins iespējamā uzbrukuma laikā atradās rezidencē.

Sarežģītas attiecības

Kopš konflikta sākuma 2022. gada februārī spriedze starp Krieviju un Ukrainu ir saasinājusies. Tā kā karš Ukrainā turpina uzņemties asiņainu kursu un Kijeva mēģina iegūt virsroku ar pretuzbrukumiem, abu valstu attiecības joprojām ir saspīlētas. Arī Krievijas aprindās līdz šim izskanējušas aizdomas, ka Ukrainas “provokācijās” varētu būt arī britu iesaistīšanās, kas situāciju vēl vairāk sarežģī.

Krievijas valdības apgalvojumi ir jauns pagrieziena punkts jau tā saspringtajā pēdējo gadu klimatā. Kā situācija attīstīsies un vai reāli sekos atriebība, tas ir redzams. Ir skaidrs, ka šāda agresīva retorika varētu radīt papildu spriedzi sarunām par iespējamo mieru.

Lai iegūtu papildinformāciju un informāciju par aktuālajiem notikumiem, lūdzu, apmeklējiet: