Pensiju krīze: Katrs ceturtais vācietis saņem mazāk par 1300 eiro!

Pensiju krīze: Katrs ceturtais vācietis saņem mazāk par 1300 eiro!

Vācijā pensiju situācija ir tēma, kas vienmēr izraisa diskusijas. Skaļi zvaigzne Vairāk nekā katrs ceturtais Vācijas iedzīvotājs, kurš ir iemaksājis pensiju apdrošināšanu vismaz 45 gadus, saņem pensiju, kas ir mazāka par 1300 eiro mēnesī. Tā ir brīdinājuma zīme daudziem pensionāriem, kuriem jāsamierinās ar ierobežotu budžetu.

Vidēji vairāk nekā 5,5 miljoni pensionāru ar atbilstošiem iemaksu gadiem saņem pensiju 1668 eiro apmērā. Pastāv skaidras atšķirības starp reģioniem: Rietumvācijas pensionāri saņem vidēji 1729 eiro, bet Austrumvācijas pensionāri tikai 1527 eiro. Īpaši uzkrītošas ​​ir atšķirības starp federālajām zemēm: Hamburgā lielākā pensija ir 1787 eiro, savukārt Tīringenē ir viszemākā pensija – tikai 1491 eiro.

Dzimuma perspektīva un nabadzība vecumdienās

Arī dzimumu pensiju atšķirības ir aktuāls temats, kas publiskajās debatēs bieži tiek atstāts novārtā. Vīrieši saņem vidēji 1778 eiro, bet sievietēm jāiztiek ar ievērojami mazāk – 1449 eiro. Šī nevienlīdzība nozīmē, ka nabadzība vecumdienās skar sievietes smagāk. Statistika ziņo, ka 2022. gadā aptuveni 19,4 procenti vecāka gadagājuma sieviešu tiks uzskatīti par pakļautiem nabadzības riskam, savukārt vīriešiem šis rādītājs ir tikai 15,1 procents.

Šīs nevienlīdzības iemesli ir dažādi. Sievietes bieži strādā nepilnu darba laiku, vairāk veic neapmaksātu aprūpes darbu, un tāpēc viņām ir mazākas tiesības uz pensiju. Turklāt skaitļi no bpb ka aptuveni 17 procentiem pensionāru mājsaimniecību un 27 procentiem mājsaimniecību ar pensionāriem neto ienākumi ir mazāki par 1300 eiro. Tas ir īpaši satraucoši, ja ņem vērā, ka aptuveni 660 000 cilvēku Vācijā 2022. gadā bija atkarīgi no pamata drošības — rekordliels skaits.

Pensionāru mājsaimniecības pret pensionāru mājsaimniecībām

Vēl viens interesants aspekts ir atšķirība starp pensionāru mājsaimniecībām un pensionāru mājsaimniecībām. Pensionāriem ir daudz labāk: aptuveni 60 procenti no viņiem ir augstākajā ienākumu diapazonā no 3600 eiro, savukārt tikai 11 procenti pensionāru mājsaimniecību sasniedz šo statusu. Finanšu plaisa ir acīmredzama arī ienākumu sadales datos, kas liecina par satraucošu ienākumu nabadzības uzkrāšanos.

Šajā kontekstā kreisais Dītmārs Barčs runā par “politikas nabadzības pazīmi” un aicina veikt fundamentālus pavērsienus pensiju politikā. Viņš kritizē pensiju līmeņa stabilizāciju 48 procentu apmērā un norāda, ka mazākas pensijas bieži vien ir tikai daļa no problēmas. Valdība gan uzsver, ka skaitļi neatspoguļo visu cietušo finansiālo stāvokli, jo sava loma var būt arī citiem ienākumu avotiem.

Īpaši tas skar tos, kuri saņem mazākas pensijas īso iemaksu periodu dēļ. Zemo likumā noteikto pensiju un uzņēmumu pensiju trūkuma kombinācija rada nabadzības apburto loku vecumdienās, kas īpaši smagi skar individuālos pašnodarbinātos un zemo algu sektorā strādājošos.

Debates par pensiju reformu ir kas vairāk nekā tikai politiska diskusija. Tas skar miljoniem cilvēku Vācijā, kuriem ir jābaidās par savu finansiālo drošību vecumdienās. Ņemot vērā nemitīgi pieaugošo pensionāru skaitu un pieaugošās pensiju atšķirības, jāskatās, kā politiķi rīkosies, lai to novērstu.