Nedeklarēts darbs Vācijā: vairāk nekā 3 miljoni cilvēku strādā ārpus nodokļu iestādēm!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Bad Dürkheim izceļ pašreizējos notikumus saistībā ar nedeklarētu darbu Vācijā un to ekonomisko ietekmi.

Bad Dürkheim beleuchtet aktuelle Entwicklungen zur Schwarzarbeit in Deutschland und deren wirtschaftliche Auswirkungen.
Bad Dürkheim izceļ pašreizējos notikumus saistībā ar nedeklarētu darbu Vācijā un to ekonomisko ietekmi.

Nedeklarēts darbs Vācijā: vairāk nekā 3 miljoni cilvēku strādā ārpus nodokļu iestādēm!

Pēdējā laikā nedeklarētais darbs Vācijā izraisa lielu ažiotāžu. Ēnu ekonomika plaukst, un skaitļi ir satraucoši. Kā liecina pašreizējā analīze, vairāk nekā trīs miljoni cilvēku Vācijā strādā nelegāli. Saskaņā ar Vācijas Ekonomikas institūta (IW Cologne) pētījumu pagājušajā gadā nodokļu inspekciju apiet vismaz 3,3 miljoni vāciešu. Tas atbilst 5,4 procentiem iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tas nozīmē, ka no 2014. līdz 2024. gadam ēnu ekonomika veidos aptuveni desmit procentus no iekšzemes kopprodukta, un tas ir apstāklis, kas ne tikai rada spiedienu uz ekonomiku, bet arī apdraud sociālās drošības sistēmas.

Muitas finanšu kontrole par nedeklarētu darbu 2023. gadā noteica aptuveni 615 miljonu eiro lielu finansiālo kaitējumu, lai gan nereģistrēto gadījumu skaits, iespējams, ir krietni lielāks. Joprojām ir grūti izmērīt patieso nedeklarētā darba apmēru, jo oficiālajā statistikā bieži vien ir neredzamās zonas. Problēmas parādās dažādos izmeklēšanas līmeņos, sākot no makro līdz mikrolīmenim: aplēšu modeļi un aptaujas sniedz ieskatu, bet realitāte bieži paliek apslēpta. Piemēram, aptaujā 20,7 procenti dalībnieku teica, ka pazīst kādu, kas strādā nelegāli.

Demogrāfiskie ieskati

Īpaši pārsteidzoši ir tas, ka vīrieši biežāk ir iesaistīti nedeklarētā darbā: 7,5 procenti vīriešu norādīja, ka pēdējā gada laikā ir nedeklarēti strādājuši, bet tikai 3,5 procenti sieviešu. Vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem 11 procenti ziņoja par mēness gaismu, savukārt gados vecāku cilvēku vidū šī proporcija bija tikai no trim līdz pieciem procentiem. Šķiet, ka īpaši neuztraucas jaunieši, savukārt gados vecāki darbinieki ir piesardzīgāki.

IW ierosina samazināt nodokļu slogu, lai novērstu šo parādību. Pētījuma autors Dominiks Enste skaidri norāda, ka ar jauniem likumiem un kontrolēm nepietiks, lai būtiski samazinātu nedeklarēto darbu. Citās valstīs aina izskatās pavisam savādāk: kamēr Vācijā ēnu ekonomika ir ap desmit procentiem, Grieķijā – 21,4 procenti un Itālijā – 20,4 procenti.

Cīņa ar ēnu ekonomiku

Tas, kā uzņēmumi un privātpersonas tiek galā ar nedeklarētu darbu, kļūst par arvien lielāku izaicinājumu. Institucionālā līmenī atklājas Ģenerālmuitas direkcijas un Nedeklarētā darba Finanšu kontroles biroja informācija: 2023. gadā pārbaudīts 42 631 darba devējs un ierosināti vairāk nekā 100 000 kriminālprocesu. Taču jāredz, cik lielā mērā atbildīgās iestādes spēs rīkoties. Pieredze rāda, ka, runājot par šādām nelegālām darbībām, bieži tiek noslēpts daudz vairāk, nekā ir redzams.

Tātad, kas būtu jādara? Lai izstrādātu efektīvas stratēģijas cīņai pret to, izšķiroša nozīme ir nedeklarētā darba apjoma noteikšanai. Mikrolīmenī uztvere sabiedrībā joprojām ir problemātiska, jo aptuveni 18 procenti aptaujāto ziņoja par nedeklarētu darbu savā personīgajā vidē. Šī pelēkā zona rada gan ekonomisku kaitējumu, gan sociālo netaisnību.

Laba pieeja varētu būt izpratnes veicināšana par nedeklarētā darba sekām un alternatīvu modeļu izstrāde, kas aizsargā gan darba devējus, gan darba ņēmējus. Atliek cerēt, ka tuvākie pasākumi ļaus uzlabot situāciju un iedzīvotāji atgriezīsies legālā darbā - tiesiskās drošības un sociālās drošības interesēs.

Apmeklējiet vietni, lai iegūtu detalizētu informāciju par šo tēmu Reina Pfalca, lasiet informatīvo rakstu līdz Ekonomiskais pakalpojums un meklējiet sīkāku informāciju ikdienas ziņas.