Meža ugunsgrēku risks pieaug: speciālisti brīdina par cēloņiem un sekām!

Meža ugunsgrēku risks pieaug: speciālisti brīdina par cēloņiem un sekām!

Savvaļas ugunsgrēku risks pēdējos gados ir kļuvis par nozīmīgu problēmu, jo īpaši klimata pārmaiņu kontekstā. Brīdinātas ir arī Kaizerslauternas vietējās mežsaimniecības iestādes un ugunsdzēsības dienesti. Tādi eksperti kā Oterbergas mežsaimniecības biroja vadītājs Tobiass Ādams un Kaizerslauternas apgabala ugunsnelaimju inspektors Maikls Herfurts izskaidro cēloņus un sekas. Satraucoši ir tas, ka vairāk nekā 95 procentus meža ugunsgrēku izraisa cilvēki. Galvenie cēloņi ir izmesti cigarešu izsmēķi, grila ugunsgrēki, dzirksteles no mašīnām un karsti automašīnu katalizatori. Spontāna aizdegšanās ir izslēgta. Labi zināms mīts par to, ka stikla plīsumi var izraisīt mežu ugunsgrēkus, arī ir izrādījies zinātniski nepieņemams, jo wochenblatt-reporter.de highlight675.

“30-30-30 noteikums” ir ļoti svarīgs: pie temperatūras virs 30 °C, mitrumam zem 30 procentiem un vēja ātrumam virs 30 km/h ugunsgrēka risks ievērojami palielinās. Pēc Ādama domām, šādus kritiskus laika apstākļus vēl vairāk saasina klimata pārmaiņas, pagarinot kūlas ugunsgrēku sezonu un palielinot risku. Par laimi, pēdējos gados Kaizerslauternā nav bijis neviena liela mēroga ugunsgrēka. Tomēr bija vairākas mazākas misijas, piemēram, Otterberger Schlossberg vai Enkenbach-Alsenborn.

Efektīva izvietošanas plānošana un novēršana

Pēc postošā meža ugunsgrēka 1976. gadā, kas ilga 14 dienas, trauksmes un reaģēšanas plāni tika būtiski uzlaboti. Mūsdienās Kaizerslauternas rajona ugunsdzēsības nodaļai ir ātrāks reaģēšanas laiks un vismodernākās tehnoloģijas. Nesen tika pārbaudīts jauns trauksmes un darbības plāns par tēmu “meža un veģetācijas ugunsgrēki”. Grafentālera nogāzē praktizējās vairāk nekā 30 operatīvie dienesti, savukārt ugunsdzēsības ūdens piegādi nodrošināja atspoles transports ar tanku ugunsdzēsēju mašīnām. Ir arī svarīgi, lai rajonā būtu gatavi saliekamie konteineri 35 000 litru ūdens, lai varētu ātri rīkoties ārkārtas situācijā, piebilst greenpeace.de.

Preventīvo projektu “Zināšanu pārnese, izmantojot mežsaimniecības un ugunsdzēsības dienestu izglītību un apmācību” (WITAFFF) finansē Federālā pētniecības ministrija ar 5 miljoniem eiro. Mērķis ir stiprināt sadarbību starp mežsaimniecības iestādēm, ugunsdzēsības dienestiem un katastrofu kontroli un veicināt iedzīvotāju izpratni par meža aizsardzību. Katrs indivīds var dot savu ieguldījumu meža ugunsgrēku cēloņu apkarošanā, piemēram, ievērojot skaidrus meža ugunsgrēku novēršanas noteikumus. Piemēram, izglītojošā kampaņa ar nosaukumu “Brennpunkt Wald” sniedz šādas uzvedības pamatnostādnes:

• Kein offenes Feuer im Wald oder in Waldnähe entzünden.
• Grillen ist nur an freigegebenen Plätzen erlaubt.
• Rauchen im Wald ist von März bis Oktober in allen Bundesländern verboten.
• Das Wegwerfen glimmender Zigaretten aus dem Auto ist strikt untersagt.

Globālā situācija un lokālās sekas

Tomēr meža ugunsgrēku situācija nav tikai vietēja problēma. Meži visā pasaulē cieš no cilvēka darbības sekām. Daudzviet Amazones lietus mežos ugunsgrēki tiek tīši izcelti, lai iegūtu lauksaimniecības zemi, īpaši liellopu audzēšanai un sojas pupu audzēšanai. Pārskati liecina, ka meža ugunsgrēku skaits Brazīlijas Amazones reģionā 2024. gadā ir sasniedzis augstāko līmeni pēdējo 20 gadu laikā. Arī šeit sausums, ko pastiprina laikapstākļu parādība El Niño un klimata krīze, ir galvenais faktors, kas palielina ugunsgrēku risku. Šī drāma skaidri parāda, ka meža ugunsgrēku aizsardzība ir globāls pienākums, kas skar ikvienu, kā teikts vietnē quarks.de.

Kopumā izrādās, ka meža ugunsgrēku aizdegšanās procesi ir sarežģīti. Papildus tehnisko līdzekļu un darbības plānu uzlabošanai izglītībai un profilaksei ir izšķiroša nozīme ikdienas dzīvē. Mūsu visu ziņā ir aizsargāt mežus un tos apsaimniekot ilgtspējīgi, lai nākamās paaudzes joprojām varētu izjust dabas skaistumu.