Merca valdības 100 dienas: remdenas paziņojumu prozas kritika!

Merca valdības 100 dienas: remdenas paziņojumu prozas kritika!

Ķelnē pēc 100 dienām, ko pavadīja melnsarkanā federālā valdība kanclera Frīdriha Merca (CDU) vadībā, politiskā ainava sniedz interesantu, ja arī problemātisku ainu. Nav nejaušība, ka kritika nāk no daudziem dažādiem stūriem. SR.de ziņo par apsūdzībām no opozīcijas, asociācijām un pat no savām rindām, kas vērstas pret Merza komunikācijas stilu. Tāpēc Merzs izmanto “milzīgu paziņojumu prozu”, kurai pēc luksoforu valdības pārtraukuma trūkst cerētā pavērsiena.

Politologs Albrehts fon Luke šajā kontekstā kritizē SPD un paša partijas biedru neiesaistību un uzsver, ka AfD ir uz augšu. Šis SPD vājums, kura aptaujāto skaits ir tikai ap 10 procentiem, padara koalīciju ārkārtīgi nestabilu. Zāras zemē ir nelieli pozitīvi signāli no rūpniecības, taču kopumā ekonomika joprojām atrodas dziļākā recesijā. IHK šogad prognozē ekonomiskās izlaides samazināšanos par aptuveni 1 procentu.

Kritiski lēmumi un to sekas

Īpaši strīdīgs lēmums ir Merza lēmums ierobežot ieroču piegādes Izraēlai. Šis solis ne tikai izraisīja satricinājumu politiskajā ainavā, bet arī izraisīja viņa paša partijas pretestību. Federālā valdība var lepoties ar panākumiem ārpolitikā, piemēram, atbalstot ASV prezidentu Donaldu Trampu NATO, taču iekšējā kohēzija ir apdraudēta. Strīdi cita starpā ir par tiesneša amata konstitūciju, kas varētu vēl vairāk noslogot koalīciju.

Vēl viens jautājums, par kuru sabiedrībā tiek karstas diskusijas, ir Merza vairākuma panākšana ar AfD saistībā ar pieteikumu, kas tomēr nerada nekādus saistošus likumus. n-tv.de pievēršas Merza uzticamībai un viņa vārda laušanas iespējamajai ietekmei uz viņa politisko karjeru. Gaidāmajā balsojumā varētu būt vēl viens balsojums ar AfD balsīm, kas acīmredzot dod vēlētājiem pauzi.

Aptaujas un pušu situācija

Pašreizējais politiskais noskaņojums ir saspringts. Skaļi Statistika 63 procenti aptaujāto norādīja, ka Merzs nezaudēs nekādu ietekmi, neskatoties uz viņa grūtībām. Tas ir dīvaini, jo viņš bija pirmais kanclera kandidāts Federatīvajā Republikā, kuram otrajā balsošanas kārtā bija jācīnās par savu vairākumu. CDU/CSU vēlēšanās ieguva 28,6 procentus otro balsu, bet AfD kļuva par lielāko opozīcijas frakciju ar 20,8 procentiem.

Savienībai būs svarīgi ne tikai lepoties ar panākumiem ārpolitikā, bet arī uzņemties tādus izaicinājumus kā SPD vājums un AfD pieaugums. Vēlētāji pieprasa skaidrību par pozīcijām, un partiju iekšējie strīdi var ātri atspoguļot iedzīvotājus kopumā. Uz spēles ir likta vēlētāju uzticība, un paliek jautājums: kā koalīcija reaģēs uz šo spiedienu?