Brīvdienas briesmās? Bizness aicina atcelt — karstas debates!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Debates par valsts svētku dienu atcelšanu Vācijā: bizness pieprasa risinājumus darbaspēka trūkumam un palielinātam IKP.

Debatte über Abschaffung von Feiertagen in Deutschland: Wirtschaft fordert Lösungen gegen Arbeitskräftemangel und erhöhtes BIP.
Debates par valsts svētku dienu atcelšanu Vācijā: bizness pieprasa risinājumus darbaspēka trūkumam un palielinātam IKP.

Brīvdienas briesmās? Bizness aicina atcelt — karstas debates!

Diskusija par vēlmi strādāt Vācijā iegūst jaunas dimensijas. 2025.gada 29.jūnijā Frīdrihs Mercs medijos paziņoja, ka, viņaprāt, vācieši nestrādā pietiekami, kas var kaitēt ekonomikai. Taču šis apgalvojums ir pretrunīgs. CDU ietvaros tiek apspriesti dažādi risinājumi, sākot no elastīgāka maksimālā darba laika līdz valsts svētku dienas atcelšanai. Pat ja Mercs publiski neiestājas par valsts svētku atcelšanu, viņš varētu būt aiz šīs idejas, ziņo Perspective Daily.

Šajā kontekstā karsti apspriests temats ir kristiešu brīvdienas, īpaši Svētā pirmdiena. Ekonomikas eksperts Grimms uzsvēra, ka darba apjoms tuvākajos gados samazināsies, jo bēbju bumba aizies pensijā. Ideju par brīvdienu atcelšanu ekonomiskās situācijas uzlabošanai atbalsta vairāki eksperti. Papildus tiek norādītas uz iespējamām iedzīvotāja pabalsta korekcijām, lai radītu papildu stimulus darbam. Saskaņā ar Deutschlandfunk Hüther no Vācijas Ekonomikas institūta pat ierosināja, ka valsts svētku atcelšana varētu palielināt iekšzemes kopproduktu par.6 miljardiem eiro (IKP).

Atcelšanas ekonomiskā ietekme

Vācijas Ekonomikas institūta (IW) aprēķini liecina, ka svētku dienas atcelšana varētu radīt ne tikai papildu darba dienu, bet arī ienest līdz 0,2 procentiem no IKP. Šie skaitļi būtiski ietekmē debates: papildu darba diena varētu radīt ekonomiskus rezultātus piecu miljardu eiro apmērā, ziņo Tagesschau. Divos scenārijos, kas aplūko ražošanas palielināšanu un izvairīšanos no izmaksām, eksperti lēš līdzīgu papildu ekonomisko izlaidi līdz pat 8,6 miljardiem eiro.

Tomēr svētku dienas atcelšana nav viegls pasākums. Dažādie brīvdienu noteikumi federālajās zemēs galu galā sarežģī vienotu ieviešanu. Lai gan daži atbalsta šo ideju, citi, piemēram, Vācijas Arodbiedrību federācija (DGB), uzskata, ka brīvdienas ir būtiskas darbinieku atveseļošanai un produktivitātei. Tāpēc darba kārtībā ir līdzsvarošana starp ekonomiskajiem ieguvumiem un sociālajām problēmām.

Politiskās reakcijas un uzskati

Politiskās reakcijas uz šo priekšlikumu ir dažādas. VPD uzsver, ka svētku dienas ir svarīgas darbinieku atveseļošanai un darba rezultātiem, savukārt kreisie ierosinājumu vērtē kā novecojušu un ne pārāk uz risinājumu vērstu. AfD atbalsta svītrošanu federālā līmenī, bet citviet aicina samazināt diētas, nevis atcelt valsts svētku dienas. Joprojām ir aizraujoši redzēt, kādi pasākumi patiesībā tiks veikti un kā dažādās politisko dalībnieku pozīcijas ietekmēs lēmumu pieņēmējus.

Diskusija liecina, ka aiz tāda šķietami vienkārša priekšlikuma kā valsts svētku dienas atcelšana slēpjas daudz vairāk. Tas nav tikai ekonomisks jautājums, bet arī skar Vācijas dzīves sociālos un kultūras aspektus.