Irāna uz sliekšņa: ekonomiskā krīze un karš draud sašķelt valsti!

Irāna uz sliekšņa: ekonomiskā krīze un karš draud sašķelt valsti!

Situācija Irānā pēdējo dienu laikā ir dramatiski pasliktinājusies. Pirms nedēļas Izraēla sāka militāru uzbrukumu Irānas objektiem, kas daudzkārt ietekmēja valsti un tās iedzīvotājus. Šie uzbrukumi bija vērsti gan pret militārām iekārtām, gan pret Irānas pretrunīgi vērtēto kodolprogrammu. Īpaši ietekmētas ir lielākās naftas un gāzes ieguves vietas, tostarp South Pars gāzes atradne un Asaluyeh naftas pārstrādes rūpnīca, kuras tika bombardētas. FAZ ziņots.

Šo uzbrukumu tūlītējais efekts bija dramatisks Irānas riāla kritums, kas sākotnējo triecienu laikā samazinājās par 18 procentiem. Lai stabilizētu destabilizēto valūtu, valdība ir aizliegusi ārvalstu valūtas tirdzniecību, un tīmekļa vietnēs vairs nav atļauts attēlot informāciju par dolāriem vai kriptovalūtām. Turklāt Irānas centrālā banka cenšas neitralizēt iespējamo kapitāla aizplūšanu, kamēr fondu tirgus ir strupceļā. Benzīns tiek normēts valsts degvielas uzpildes stacijās, radot garas rindas un vēl vairāk noslogojot jau tā saspringto ekonomisko klimatu.

Ekonomiskais posts un pastāvīgās sankcijas

Šie bruņotie konflikti pasliktina jau tā nožēlojamo ekonomisko situāciju Irānā. Pirms kara valsts cīnījās ar inflāciju, kas pārsniedza 35 procentus; Nabadzība un sarūkošā vidusšķira ir dienas kārtība. Biežais elektrības un ūdens trūkums pasliktina arī iedzīvotāju dzīves apstākļus. Rietumu sankcijas, kas Trampa administrācijas laikā ir pastiprinājušās kopš 2018. gada, ir radījušas nopietnu spiedienu uz Irānas ekonomiku. Galvenokārt pasākumi smagi skāra naftas eksportu, kas ir valsts svarīgākie ienākumu avoti, lai gan Ķīna kā galvenā pircēja var palīdzēt tikai ierobežotā mērā.

Taču pie šīs krīzes vainojamas ne tikai sankcijas. Korupcija un slikta pārvaldība vēl vairāk vājinājusi valsts ekonomiskās struktūras, par ko liecina skandāls ap tējas tirdzniecības uzņēmumu Debsh. Tāpat tiek runāts, ka ar valsti saistītie uzņēmumi gūst labumu no sankcijām, savukārt privātie uzņēmumi cieš no sekām. Novērotāji saskata drūmas valsts nākotnes perspektīvas: gaidāma dziļa ekonomiskā krīze, un daudzi skeptiķi šaubās, vai sankcijas tiešām var novest pie valdības pārdomāšanas. Piemēri no tādām valstīm kā Kuba un Venecuēla liecina, ka sankcionēti režīmi bieži neatkāpjas no sava kursa vai nenovirzās no sava kursa.

Politiskā un sociālā situācija

Tikmēr iekšpolitiskā situācija Irānā kļūst manāmi sliktāka. Bundestāga viceprezidents un Zaļās partijas politiķis Omids Nuripurs brīdina par iespējamu konflikta eskalāciju starp Irānu un Izraēlu, kam var būt letālas sekas visam reģionam, tostarp Izraēlai. Viņš raksturo situāciju kā potenciālu "uzliesmojumu" un pieprasa, lai visas puses ievērotu maksimālu savaldību, lai pārrautu vardarbības spirāli un aizsargātu civiliedzīvotājus. Jo īpaši civiliedzīvotāji cieš no saspringtās situācijas, jo visā valstī trūkst degvielas un pamata krājumu.

Iedzīvotāju vidū pieaug nemieri. Daudzi cenšas pamest Teherānu, savukārt Irānas vadība ir veikusi dažus civilās aizsardzības pasākumus. Nav gaisa trauksmes signālu un gaisa uzlidojumu patvertņu, un cilvēki dzīvo pastāvīgā nedrošībā, savukārt pretrežīmu klimats tiek vēl vairāk apspiests ar arestiem un interneta slēgšanu.

Starptautiskajā kontekstā galvenie ārlietu ministri, tostarp Vācijas Johans Veidefuls, aicināja Irānu bez priekšnosacījumiem atgriezties pie sarunām par savu kodolprogrammu. To atbalstīja arī G7 līderi, skaidri norādot, ka Irānai nevajadzētu piekļūt kodolieročiem.

Irānas katastrofālā ekonomiskā un sociālā situācija joprojām ir aktuāla tēma. Eksperti ir skeptiski par to, vai ārvalstu sankcijas patiešām novedīs pie politiskās uzvedības maiņas Irānā, vai arī spiediens novedīs pie tā, ka režīms vēl vairāk nostiprinās kontroli pār pilsonisko sabiedrību. Atklāts paliek jautājums, kas notiks tālāk ar valsti un kādas sekas konfliktam būs reģionā.