Tramps rāda miera plānu Gazas karā — Hamas zem spiediena!

Tramps rāda miera plānu Gazas karā — Hamas zem spiediena!

Pašreizējā situācijā Tuvajos Austrumos spriedze ir padziļinājusies pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps prezentēja jaunu miera plānu. 2025. gada 1. oktobrī Tramps prezentēja 20 punktu plānu, kura mērķis ir vairot cerības deeskalēt Gazas karu. Koncepcija tika apspriesta tiekoties ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, Tramps deva Hamas "apmēram trīs vai četru dienu" termiņu, lai reaģētu uz plānu. Šis termiņš varētu būt ļoti svarīgs nākamajiem soļiem šajā sarežģītajā konfliktā, kas jau ir skāris daudzus cilvēkus, piemēram, [Schwarzwälder Bote](https://www.schwarzwaelder-bote.de/content.lage-im-ueberblick-warten-auf-hamas- Answer-trump-sets-frist.969b6fb6-1572-47f2-880b-d57280f82d0c.html) ziņojumi.

Miera plānā cita starpā ir iekļauta visu 48 Izraēlas ķīlnieku atbrīvošana 72 stundu laikā. Savukārt Izraēla vēlētos no cietuma atbrīvot vairākus simtus palestīniešu. Turklāt tiek plānota Izraēlas armijas pakāpeniska izvešana no Gazas joslas. Interesanti ir tas, ka Hamas locekļi var saņemt amnestiju, ja viņi atsakās no ieročiem. Šie piedāvājumi vismaz teorētiski varētu būt solis ceļā uz mieru. Tomēr Hamas iekšienē pastāv bažas, ka plāns kalpo Izraēlas interesēm, un tāpēc tas tiek vērtēts ar skepsi, atzīmēja augsta ranga Hamas amatpersona.

Kaimiņvalstu un starptautiskās sabiedrības reakcijas

Reakcijas uz Trampa plānu ir bijušas pretrunīgas. Ēģipte, Turcija un Katara ir atzinīgi novērtējušas priekšlikumu, savukārt Netanjahu galēji labējie koalīcijas partneri izdara spiedienu uz valdību, lai tā anektētu Gazas joslu. Starptautiskā līmenī tādi līderi kā Fransuā Makrons un Antonio Kosta atbalsta plānu un uzstāj uz divu valstu risinājumu. Arī Palestīnas pašpārvalde ir atzinīgi novērtējusi priekšlikumu un uzskata to par soli pareizajā virzienā. Federālais ārlietu ministrs Johans Veidefuls šo plānu raksturoja kā “unikālu iespēju” mieram un humānajai palīdzībai. Apvienoto Nāciju Organizācija arī ir gatava sniegt atbalstu, tostarp humāno palīdzību, lai atvieglotu katastrofālo situāciju Gazas joslā, ziņo ZDF.

Tomēr, no otras puses, pastāv bažas, ka Hamas varētu nevēlēties uzreiz atbrīvot savus ķīlniekus, kas samazinātu tās kaulēšanās spēku. Francija, Vācija un Lielbritānija aicināja kaujinieku islāma grupējumu piekrist šim plānam. Laiks iet uz beigām, un pieaug politiskais spiediens, lai virzītu sarunas uz priekšu. Novārtā nav atstāts arī drošības aspekts: plāns paredz Palestīnas policijas spēku apmācību starptautiskiem spēkiem, lai novērstu turpmākus konfliktus.

Ieskats miera procesa vēsturē

Aplūkojot Tuvo Austrumu miera procesu, redzams, ka ir bijuši daudzi diplomātiski centieni, kuru mērķis ir atrisināt konfliktu starp Izraēlu un palestīniešiem. Ičaka Rabina un Jasira Arafata rokasspiediens 1993. gadā ir simbolisks datums šajā vēsturē. Taču, neraugoties uz visiem gadu desmitiem veltītajiem centieniem, konflikts joprojām nav atrisināts. Kritiķi bieži kritizē politiskās gribas trūkumu abās pusēs un notiekošos vardarbības aktus, kuru dēļ uzmanība tiek novirzīta no konfliktu pārvaldības uz konfliktu risināšanu. Piemēram, 90. gadu Oslo līgums sākotnēji viesa cerības, taču tās nepiepildījās.

Ņemot vērā jaunākos notikumus, jautājums ir par to, vai Trampa plāns var radīt vēlamās pārmaiņas. Dažu starptautisku dalībnieku atbalsts varētu palīdzēt virzīt sarunas uz priekšu, vienlaikus skaidri norādot, ka joprojām ir daudz klupšanas akmeņu. Jāskatās, kā Hamas reaģēs uz plānu un vai miers ir redzams un vai Gazas joslas iedzīvotāju ciešanas turpināsies, kā vispusīgi parāda Wikipedia.