Vircburga: Krāpnieks uzdodas par ārstu – policija brīdina par izsaukumiem!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Vircburgā tika atklāta telefonkrāpniecība, kurā krāpnieks uzdevās par ārstu. Policijas ieteikumi sniedz padomus par profilaksi.

In Würzburg wurde ein Telefontrickbetrug aufgedeckt, bei dem sich ein Betrüger als Arzt ausgab. Polizeiberatung gibt Tipps zur Prävention.
Vircburgā tika atklāta telefonkrāpniecība, kurā krāpnieks uzdevās par ārstu. Policijas ieteikumi sniedz padomus par profilaksi.

Vircburga: Krāpnieks uzdodas par ārstu – policija brīdina par izsaukumiem!

Vircburgā ažiotāžu izraisījusi viltīga telefonkrāpniecība. Kāds krāpnieks uzdevās par profesoru Kropu no universitātes slimnīcas un kādai satrauktai mātei pastāstīja, ka viņas meita slimo ar neārstējamu vēzi. Ar asaru pilnu balsi, kas atdarināja iespējamo meitu, krāpnieks lūdza mātei pasūtīt dārgus medikamentus 150 000 eiro vērtībā. Taču izsaucēja atpazina krāpniecību un nekavējoties informēja policiju, kas jau ir pazīstama ar šādām krāpniecībām. Kā ziņo vietne radiogong.com, šis ir pirmais šāda veida incidents Vircburgas universitātes slimnīcā.

Policija uzsvērusi, ka profesora Kropa nav un pa telefonu klīnikā nekad netiks prasīta nauda. Medicīniskās lietas tiek pārrunātas iekšēji ar tuviniekiem, lai šādas mahinācijas ātri atklātos. Neraugoties uz iepriekšējiem incidentiem, kas notikuši arī citās pilsētās, kopš korona pandēmijas nav manāms saslimšanas gadījumu skaita pieaugums, norāda neatliekamās palīdzības dienesti.

Šoka zvani – plaši pazīstama parādība

Vircburgas gadījums pievienojas tā saukto šoka zvanu sarakstam, kuru mērķis bieži ir radīt spiedienu uz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Šajos krāpšanas mēģinājumos vainīgie sevi parāda kā radiniekus vai policistus un izliekas, ka viņiem steidzami nepieciešama nauda vai kaut kas vērtīgs, lai atrisinātu šķietamo problēmu. Parasti viņi ziņo par iespējamiem ceļu satiksmes negadījumiem, par kuriem jāmaksā nekavējoties, vai par to, ka radinieks ir izdarījis noziegumu un ir jārīkojas ātri, lai samaksātu drošības naudu. Saskaņā ar Polizeiberatung upuri bieži vien pārāk vēlu saprot, ka ir iekļuvuši krāpšanas slazdā.

Īpaši satraucoši ir tas, ka krāpnieki darbojas arī, baidoties no zaudējuma, un vēršas tur, kur uzticēšanās ir vislielākā. Viņiem bieži izdodas izraisīt vecāku cilvēku paniku, lai viņi vairāk vai mazāk bez šaubām nodotu prasīto.

Aizsardzība pret krāpšanu

Tomēr ir pasākumi, kas var palīdzēt pasargāt sevi no šādas krāpniecības. Saņemot aizdomīgu zvanu, policija iesaka zvanīt 110, nevis vienkārši atzvanīt. Ja spiediens kļūst pārāk liels un jūtaties nedroši, vienkārši jānoliek klausule. Skaidrs vēstījums ir viss un beigas: nesniedziet nekādu personisku informāciju pa tālruni un, ja neesat pārliecināts, zvaniet radiniekam, izmantojot zināmo tālruņa numuru. Šie preventīvie padomi labākajā gadījumā var novērst finansiālu zaudējumu rašanos.

Visbeidzot, jāatzīmē, ka nelaimes gadījumā cietušā ārstēšana nekad nav atkarīga no iepriekšējas samaksas. Policija un eksperti ir apņēmušies informēt iedzīvotājus par šīm krāpšanām un stiprināt uzticību juridiskajām struktūrām.