Krīzes trauksme Vācijas klīnikās: drošībai nepieciešami miljardi!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Vācijas slimnīcu asociācija brīdina par finanšu vājajām vietām un apspriež krīzes scenārijus Vācijas slimnīcu noturībai.

Die Deutsche Krankenhausgesellschaft warnt vor finanziellen Engpässen und erörtert Krisenszenarien zur Resilienz deutscher Kliniken.
Vācijas slimnīcu asociācija brīdina par finanšu vājajām vietām un apspriež krīzes scenārijus Vācijas slimnīcu noturībai.

Krīzes trauksme Vācijas klīnikās: drošībai nepieciešami miljardi!

Pēdējo nedēļu laikā Vācijas Slimnīcu asociācija ir atklājusi sabiedrības uzmanību daudzu Vācijas klīniku satraucošo finansiālo stāvokli. Arvien vairāk kļūst skaidrs, ka Vācijas slimnīcām ir jāgatavojas dažādiem krīzes scenārijiem. Visaptverošā pētījumā ar nosaukumu “Ieguldījumu prasības, lai radītu Vācijas slimnīcu noturību” šī tēma ir detalizēti izgaismota. Pētījuma rezultāti liecina, ka ir būtiska nepieciešamība rīkoties, lai nodrošinātu pacientu drošību un klīniku funkcionalitāti. BR.de ziņo, ka pētījumā aplūkoti trīs galvenie scenāriji: kiberuzbrukumi, NATO alianses gadījumi un aizsardzības gadījumi.

Svarīgs pētījuma punkts ir kiberuzbrukumu realitāte. 2023. gadā šāds uzbrukums skāra Frankfurtes universitātes slimnīcu, kas uz vairākiem mēnešiem paralizēja administrāciju. Tiek lēsts, ka slimnīcām, lai pasargātu sevi no šādiem uzbrukumiem, būtu jāiegulda aptuveni 2,7 miljardi eiro. Tas parāda, cik nopietna šobrīd ir apdraudējuma situācija.

Scenāriji un investīciju vajadzības

Gadījumā, ja notiek uzbrukums kādai NATO valstij, klīnikām Vācijā katru dienu jāspēj aprūpēt līdz pat 1000 ievainotajiem. Lai pārvarētu šo izaicinājumu, būtu nepieciešami aptuveni 4,9 miljardi eiro. Vēl satraucošāks ir aizsardzības lietas scenārijs, kurā investīciju apjoms pieaug līdz aptuveni 14,7 miljardiem eiro. Šie līdzekļi būtu nepieciešami, cita starpā, lai uzlabotu māju konstruktīvo drošību, piemēram, pārbūvētu pazemes autostāvvietas, kuras varētu izmantot pacientu aprūpei.

Tomēr nav skaidras juridiskās prasības, lai sagatavotos militāriem draudiem. Par lielāko izaicinājumu tiek minēts darbinieku trūkums. Klīnikās nav pietiekami daudz darbinieku, kas apmācīti rīkoties šādās krīzes situācijās. Kritērijs, kuram pēdējos gados nav pievērsta pietiekama uzmanība. Turklāt daudzas slimnīcas gandrīz nav gatavas piekļuves kontrolei. Ir operatīvi plāni civilām katastrofām, bet ne militāriem draudiem.

Uzlabojumi un vingrinājumi

Kopš Koronas pandēmijas jau ir ieviesti daži uzlabojumi. Klīnikas ir analizējušas vājās vietas un palielinājušas svarīgu medikamentu uzglabāšanas ietilpību. Arī federālā valdība solījusi investīcijas slimnīcu infrastruktūrā. Tajā pašā laikā dažas klīnikas jau mēģina tikt galā ar ārkārtas situāciju. LMU klīnikā Minhenē notika liela mēroga mācības, lai pārbaudītu reakciju uz “bioloģisku īpašo situāciju”. Šādas mācības ir ļoti svarīgas, lai darbinieki būtu labi sagatavoti avārijas gadījumā.

Pavisam citā kontekstā, bet ne mazāk svarīgs ir draudzības jautājums. Cilvēku saliedētība ne tikai palīdz grūtos laikos, bet arī bagātina mūsu ikdienu. Draugs, kurš pacietīgi klausās un piedāvā atbalstu, ir zelta vērts. Kā poētiskā Teksts par draudzību Kā aprakstīts, draugi sagādā prieku un palīdz pārvarēt negatīvās atmiņas. Šis atbalsts ir ļoti svarīgs, īpaši krīzes laikā, jo tas motivē un dod spēku.

Mūsdienu straujajā pasaulē ir nepieciešama ne tikai labi sagatavota slimnīcas infrastruktūra, bet arī spēcīga draugu un ģimenes kopiena. Un tāpēc mēs varam tikai cerēt, ka gan mūsu klīnikas, gan mūsu sociālā vide ir spēcīga un izturīga.