Āzijas sirsenis: Sarkanais brīdinājums Šlēsvigai-Holšteinai un Lejassaksijai!

Āzijas sirsenis: Sarkanais brīdinājums Šlēsvigai-Holšteinai un Lejassaksijai!

Āzijas sirsenis kļūst arvien izplatītāks Vācijā, un nesenie novērojumi Šlēsvigā-Holšteinā satrauc ne tikai biškopjus, bet arī dabas aizstāvjus. Skaļi Merkurs Lejassaksijā jau ir saņemti vairāki ziņojumi, savukārt pirmie novērojumi tagad apstiprināti Lībekā un Tīlenā (Šlēsvigas-Flensburgas apgabals). Rainers Borcherding no BUND un Carsten Pusch no NABU ieguva pārskatu par atšķirībām no vietējās sirsenes: Āzijas sirsenis ir mazāks, tam ir tumšāks ķermenis un pārsteidzoši dzeltenas pēdas.

Sākotnēji no Dienvidaustrumāzijas Āzijas sirsenis (Vespa velutina) ar preču transportu tika ievests Francijā 2004. gadā. Kopš tā laika tas ir neglābjami izplatījies visā Eiropā – process tiek uzskatīts par neatgriezenisku. Īpaši satraucoši ir tas, ka sirseņu populācija Vācijā strauji pieaug. "Vasarā sirseņi pārvietojas uz augstākām ligzdām koku galotnēs, kur tie rada milzīgus draudus mūsu vietējām kukaiņu populācijām," brīdina Karlsrūes Dabas vēstures muzeja entomologs Dr. Manfreds Verhāgs. ZDF šodien ziņo par draudiem, ko Āzijas sirsenis rada bioloģiskajai daudzveidībai – tai gandrīz nav dabisko ienaidnieku un tā var vairoties bez ierobežojumiem.

Ietekme uz biškopību

Ietekme uz biškopību ir milzīga. Āzijas sirseņiem ir spēcīgs kukaiņu bads, kas ir īpaši kaitīgs bišu saimēm. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts Vācijas biškopju asociācija publicēts, šie sirseņi ēd gandrīz visas kukaiņu sugas, ko tie sastopas uz ziediem, tostarp medus bites, kamenes un daudzus citus apputeksnētājus. "Šāda ietekme apdraud ne tikai biškopjus, bet arī visu apputeksnēšanas darbību mūsu ekosistēmās," uzsver biškopju asociācija. Apputeksnētāju populāciju samazināšanās rada tālejošas sekas lauksaimniecībā un bioloģiskajā daudzveidībā.

ES 2018. gadā pievienoja Āzijas sirseņu invazīvo sugu sarakstam. Dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai apkarotu šo sugu. Daudzās federālajās zemēs, tostarp Bādenē-Virtembergā, jau pastāv ziņošanas platformas par sirseņu ligzdām, lai savlaicīgi veiktu pasākumus pret izplatību. Par ligzdām jāziņo zemākajām aizsardzības iestādēm, ideālā gadījumā ar fotoattēlu. Mēģinājumi pašam izņemt ligzdas ir ne tikai bīstami, bet bieži vien arī neefektīvi.

Ieteicams ievērot piesardzību!

Āzijas sirsenis nav agresīvs un parasti neuzbrūk cilvēkiem, ja vien netiek pārāk tuvu ligzdai. Viņu dzēlieni ir sāpīgāki, taču mazāk toksiski nekā viņu Eiropas radiniekiem. Tomēr ieteicams ievērot piesardzību, jo īpaši alerģijas slimniekiem, jo ​​tie var izraisīt arī smagas reakcijas. "Ligzdas ir profesionāli jānoņem, jo ​​sākotnēji tās ir rokasbumbas lielumā sākotnējā posmā un vēlāk var kļūt ievērojami lielākas lielos kokos," skaidro Verhāgs. Situācija satrauc ne tikai biškopjus – arī pilsētu ligzdas dzīvojamos rajonos var apdraudēt veselību.

Atbildīgas profesionālas iznīcināšanas un sabiedrības izpratnes veicināšanas kombinācija nākotnē būs ļoti svarīga, lai ierobežotu Āzijas sirseņa tālāku izplatību un tās negatīvo ietekmi uz mūsu ekosistēmu. Šeit ir kaut kas visiem dabas mīļotājiem un biškopjiem!