Hamburgas ietves ir apdraudētas: autovadītāji aizņem vietu gājējiem!

Hamburgas ietves ir apdraudētas: autovadītāji aizņem vietu gājējiem!

Hamburgā asas diskusijas izraisa autostāvvieta uz ietves. Vācijas Vides atbalsts (DUH) pauž asu kritiku šai praksei, kas tiek uzskatīta par problemātisku. Autovadītāji aizņem pārāk daudz vietas uz ietvēm, kas kļūst par īstu izaicinājumu, īpaši cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem. Hamburgas pilsēta ir noteikusi noteikumus, lai nodrošinātu, ka uz ietvēm ir jābūt vismaz 2,20 metru lielai vietai, lai pieļautu automašīnu novietošanu uz ietves. Taču ieteicamais platums ir 2,50 metri, kas ir tikai nedaudz mazāks par šo Hanzas pilsētā. Šī problēma īpaši skar tos, kuri paļaujas uz staigulīšiem, ratiņkrēsliem vai bērnu ratiņiem, un rada sašaurinātas satiksmes situācijas uz ietvēm, kā n-tv.de. ziņojumi.

Tāpēc DUH aicina konsekventi sodīt par nelikumīgu stāvēšanu un transportlīdzekļu vilkšanu, lai novērstu šķēršļus. Interesanti, ka tikai 33 no 105 Vācijā aptaujātajām pilsētām norādīja, ka tās parasti nepieļauj autostāvvietu novietošanu uz ietves. Lielākā daļa pilsētu ignorē ieteikumu, ka ietvju platumam jābūt vismaz 2,50 metriem, kas padara nepieciešamību pēc skaidriem noteikumiem vēl jo vairāk.

Lielus viļņus ceļ ceļu satiksmes noteikumu reforma

Tieši šajā kontekstā Federālā padome ir apstiprinājusi ceļu satiksmes noteikumu (StVO) reformu, kas atvieglo aizsargājamo velojoslu un velo ielu ierīkošanu. Tas varētu būtiski palielināt ceļu satiksmes drošību un komfortu velosipēdistiem, kā uzsver ADFC federālā izpilddirektore Kerolaina Lodemane. Taču šīs izmaiņas ietver arī problēmzonas, kas saistītas ar autostāvvietām uz ietves, jo Brēmenes grozījumi nozīmē, ka prasības pēc netraucētas gājēju satiksmes vairs netiek pietiekami ņemtas vērā. Tas varētu praktiski legalizēt stāvēšanu uz ietves bez skaidrām vadlīnijām, kas rada juridisku nenoteiktību, brīdina vision-mobility.de.

Ir reformēta vecā prasība, ka ietvēm pilsētu teritorijās jābūt vismaz 2,5 metru platām. Brēmenes iesniegums, ar kuru bija paredzēts vērsties pret nelegālu stāvēšanu uz ietves, tagad ir novedis pie tā, ka tiek svītrots princips, ka uzsvērta nepieciešamība aizsargāt nemotorizētus satiksmes dalībniekus un cilvēkus ar invaliditāti. Šo soli kritiski vērtē gājēju asociācijas FUSS valdes loceklis Rolands Stimpels, lai gan viņš principiāli atbalsta centienus pēc modernākas transporta politikas.

Jaunas pieejas lielākai drošībai

Turklāt reforma atvieglo zebru pāreju izveidi. Tagad tos var uzstādīt bez pierādījumiem par īpašu apdraudējumu. Turklāt ir koriģēti noteikumi par 30 km/h ātruma ierobežojumiem, lai gan saglabājušās sarežģītas definīcijas, kas varētu mulsināt autovadītājus. Iespēja pārdalīt satiksmes zonas, lai dotu priekšroku kājām un riteņbraukšanai, ir vēl viens solis ceļā uz ilgtspējīgu transporta politiku.

Jāskatās, kā jaunie noteikumi darbosies praksē un vai tie nesīs vēlamos uzlabojumus gājējiem un velosipēdistiem. Taču skaidrs ir tas, ka, lai apmierinātu visu satiksmes dalībnieku vajadzības un nodrošinātu drošu vidi, ir jāpārdomā autostāvvieta uz ietves.