Finanšu krīze Bādenē-Virtembergā: lielākā daļa rajonu atrodas sarkanajā zonā!

Finanšu krīze Bādenē-Virtembergā: lielākā daļa rajonu atrodas sarkanajā zonā!

Kā satraucošs signāls pašvaldību finansēm Vācijas dienvidrietumos, 31 no 35 apgabaliem ir saskaņā ar valsts ziņojumu. Dienvidvācijas laikraksts rakstīts ar sarkaniem cipariem. Liela daļa 89 procenti šo rajonu nespēj segt savus kārtējos izdevumus ar saviem ienākumiem. Dažos reģionos tas jau ir radījis nopietnus finansiālus ierobežojumus.

Īpaši satraucoša situācija ir sešos rajonos, kuros ir reāls deficīts un kuriem vairs nav nekādu rezervju. Rajona padomes priekšsēdētājs Joahims Valters finansiālo situāciju raksturoja kā "katastrofālu" un brīdināja par "krituma punktu", kurā var tikt nopietni apdraudēta pašvaldību struktūru pastāvēšana. Par galveno šīs attīstības cēloni tiek uzskatīti pieaugošie izdevumi jaunatnes un integrācijas palīdzībai, kā arī slimnīcu sektoram.

Steidzami jārīkojas

Lai izkļūtu no šīs krīzes, pašvaldības ne tikai pieprasa lielākas tirdzniecības nodokļa daļas, bet arī īstermiņa finansiālu atbalstu no valsts. Valters vērsās pie štata un federālajām valdībām, lai nodrošinātu vietējo pašpārvaldi. Ja palīdzība netiks sniegta, pastāv risks, ka vietējā sabiedriskajā transportā tiks ievērojami samazināts, kas var būtiski ietekmēt iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Vēl viens izaicinājums ir prognoze, ka līdz gada beigām skartajos rajonos varētu būt papildu deficīts virs 110 miljoniem eiro. Kā liecina rajona padomes gada pārskats, tikai 25 no 35 rajoniem var atkāpties no rezervēm, bet pārējie seši ir spiesti uzņemties jaunus parādus vai samazināt investīcijas.

Bādenes-Virtembergas kritiskie notikumi

Finanšu krīze nav tikai rajonu problēma. Arī daudzas Bādenes-Virtembergas pašvaldības arvien vairāk cīnās ar deficītu. Īpaši skarti ir tādi apgabali kā Main-Tauber rajons, Rems-Murr rajons, Calw, Freudenstadt, Rhein-Neckar un Lörrach. Tas izriet no ziņojumiem no ikdienas ziņas ārā.

Nākamajā piektdienā jau ir ieplānota krīzes sanāksme ar štata valdību, lai apspriestu stratēģijas finanšu izaicinājumu pārvarēšanai. Darba kārtībā ir arī federālās valdības īpašā investīciju fonda sadale, kas Bādenei-Virtembergai nodrošina ap vienu miljardu eiro gadā. Valters aicina trīskāršot pašvaldības tirdzniecības nodokļa daļu, kas nozīmētu papildu ieņēmumus aptuveni 2,2 miljardu eiro apmērā gadā. Šobrīd tas ir aptuveni 1,1 miljards eiro.

Situācija ir saspringta, un bez efektīviem pasākumiem daudzos rajonos varētu būt nepieredzēts kritums. Lēmumu pieņēmējiem ir jāparāda laba roka, lai pašvaldības infrastruktūra būtu droša arī turpmāk.