Bēdīgs zaudējums: kalnu negadījumā iet bojā biatlona zvaigzne Laura Dālmeijere

Bēdīgs zaudējums: kalnu negadījumā iet bojā biatlona zvaigzne Laura Dālmeijere

Traģiskas ziņas mūs sasniedz no Karakoramas kalniem, kur 2025. gada 28. jūlijā šausmīgā kalnu negadījumā gāja bojā bijusī pasaules čempione biatlonā Laura Dālmeijere. Aptuveni 5700 metru augstumā viņu skāra klints nokritums. Viņas kāpšanas partneris spēja aizbēgt uz bāzes nometni bez ievainojumiem, savukārt Laura palika neizbraucamajos un nestabilajos kalnu reģionos. Glābšanas operācija izrādījās ārkārtīgi sarežģīta, jo laikapstākļi un reljefs sākotnēji padarīja glābšanu neiespējamu. Diemžēl viņas ķermeni nevarēja atgūt līdz nākamajai dienai, bet Laurai, kurai bija tikai 31 gads, kad viņa mūs pameta, bija jau par vēlu.

Laura Dālmeijere, kura dzimusi 1993. gada 22. augustā Garmišā-Partenkirhenē, aiz sevis atstāj ne tikai iespaidīgu sportista karjeru, bet arī ģimeni, kas sakņojas sportā. Viņas māte Susi Dālmeijere bija veiksmīga profesionāla kalnu riteņbraukšanas sportiste, kas 1990. gadā uzvarēja Vācijas krosa čempionātā un 1992. gadā Eiropas čempionātā kalnu riteņbraukšanā. Viņas tante Regīna Stīfla arī aktīvi nodarbojās ar kalnu riteņbraukšanu un svinēja lieliskus panākumus ar pieciem Vācijas čempionu tituliem. Viņas tēvs Andreass Dālmeiers bija alpīnists un slēpotājs, savukārt viņas brālis Pirmins Dālmeiers arī aktīvi nodarbojas ar sportu.

Dālmeiera iespaidīgā karjera

Laura Dālmeiere galvenokārt paliks atmiņā ar izcilajiem sasniegumiem biatlonā. Viņas karjeru iezīmēja lieliski panākumi: kopā viņa izcīnīja septiņas zelta, trīs sudraba un piecas bronzas medaļas pasaules čempionātos, kā arī 20 pasaules kausa sacīkstēs. Īpaši izceļama ir viņas dubultuzvara olimpiskajās spēlēs, kur viņa divas reizes izcīnīja zeltu un izcīnīja arī Pasaules kausa kopvērtējumu 2016./17.gada sezonā. Taču biatlonistes karjeru viņa beidza 2019. gada 17. maijā. Iemesli tam bija veselības problēmas un motivācijas samazināšanās.

Biatlons, iespaidīgs ziemas sporta veids, apvieno distanču slēpošanu un šaušanu. Sportistiem jāslēpo maršruts un jādemonstrē savas prasmes šautuvēs. Izmantojot īpašu 5,6 mm (0,22 kalibra) ieroci, tie mērķē uz pieciem mērķiem 50 metru attālumā, un trāpījuma ātrums ir izšķirošs panākumu gūšanai. Biatlona saknes meklējamas Skandināvijas slēpošanas tradīcijās, un 1960. gadā tas tika pievienots spēlēm kā olimpiskā disciplīna. 1992. gadā sievietēm beidzot tika atļauts startēt šajā sporta veidā, iezīmējot vēl vienu pagrieziena punktu biatlona vēsturē. Sportisti ir pazīstami ar savu izturību, meistarību un koncentrēšanos, jo katrai pieļautajai kļūdai ir sekas.

Pārdomātas atvadas

Laura Dālmeijere bija ne tikai talantīga sportiste, bet arī iespaidīga personība, kas bija izteikusi skaidru vēlēšanos, ja kalnos notiktu negadījums. Rakstiskā rīkojumā viņa noteica, ka viņas ķermeni nedrīkst atgūt, lai neapdraudētu citus. Šis lēmums atspoguļo viņas dziļi iesakņojušos saikni ar kalniem un liecina par viņas nelokāmo garu.

Viņas mantojums biatlonā un sportā paliks mūžīgi. Laura Dālmeiere paliks atmiņā ne tikai kā sportiste, bet arī kā personība, kas iemiesoja drosmi un degsmi. Sporta pasaule ir zaudējusi vienu no savām spožākajām zvaigznēm.